
Dienvidkurzemes novads: Grobiņa
Grobiņas novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Liepājas rajona Grobiņas pilsētai ar Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastiem. Robežojas ar Pāvilostas, Durbes, Rucavas, Nīcas novadiem, Liepājas pilsētu, kā arī Baltijas jūru.
Grobiņa (no kuršu: gruobīns — ‘skābaržu mežs’) ir senākā rakstos precīzi norādītā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā; kā Zēburga (Seeburg) tā pieminēta 854. gada notikumu aprakstā Rimberta hronikā.
Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne. Pa Ālandes upi un Liepājas ezeru toreiz bija iespējama kuģu satiksme ar Baltijas jūru, tāpēc līdz Liepājas dibināšanai Grobiņa bija galvenā jūras tirdzniecības osta Kurzemes dienvidos.
1697. gadā Grobiņas pilsētai tika piešķirts ģerbonis - dzērve, kas stāv uz vienas kājas un otrā paceltā kājā tur akmeni.
Mūsdienās Grobiņa ir skaista pilsēta Ālandes upes krastos - bagāta ar dažādu laiku vēstures un kultūras liecībām.
Grobiņas novada vēstures un kultūras mantojumu apliecina:
Grobiņas arheoloģiskā ansambļa – Grobiņas pilskalna (Skābarža kalns),
Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem,
Priediena senkapu,
Atklanu senkapu,
Smukumu senkapu un Porānu senkapu,
Kapinės sąrašas
- Zveju kapi
- Medzes kapi
- Stirnu kapi
- Mātru kapi (Medzes pagasts)
- Jaņkalna kapi
- Ķīburu kapi
- Čakšu kapi
- Iļģu kapi
- Tosmares kapi
- Plostnieku kapi
- Limbiķu kapi
- Ķīšu kapi
- Kapsēdes kapi
- Liepu kapi
- Rolavas kapi
- Ruģu kapi
- Šķēdes kapi
- Antuļu kapi
- Kvicu kapi
- Eniķu kapi
- Krīzbergas kapi
- Vītiņu kapi
- Dubeņu kapi
- Dorupes kapi
- Vārtājas kapi