Listă de cimitire digitalizate
- Raiņa kapi (Rīga)
- Kapsila kapi
- Juglas kapi
- Sarkandaugavas Kalna kapi
- Sarkandaugavas kapi
- Bolderājas Vecie kapi
- Ivana kapi
- Pļavnieku kapi
- Miķeļa kapi
- Rīgas Ebreju kapi
- Matīsa kapi
- Rīgas I Meža kapi
- Biķeru kapi
- Ziepniekkalna kapi
- Pleskodāles kapi
- Lāčupes kapi
- Bolderājas kapi
- Rīgas Lielie kapi
- Jaunciema kapsēta
- Rīgas II Meža kapi
- Pokrova kapsēta
Despre municipalitate:
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Lai gan par Rīgas oficiālo sākumu tiek uzskatīts 1201.gads, kad to dibināja vācu bīskaps Alberts, šī teritorija bija apdzīvota jau iepriekš. 1282.gadā pilsēta pievienojās Hanzas savienībai. Tieši šeit 1510.gadā pirmo reizi pasaulē tika izgreznota Ziemassvētku eglīte. 1629.gadā vācu varu nomanīja zviedru virskundzība un Rīga kļuva par lielāko pilsētu Zviedrijas Karalistē. 1710.gadā Rīga nonāca Krievijas kontrolē, tomēr vācu ietekme joprojām bija jūtama līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai. 1873.gadā Rīgā notika pirmie Latvijas dziesmu svētki.
Ekonomiskais uzplaukums un straujā būvniecības attīstība 20.gs. sākumā Rīgu padarīja par ievērojamāko jūgendstila pilsētu pasaulē un par vienu no plaukstošākajām pilsētām Krievijas impērijā. No 1901. līdz 1912.gadam Rīgu vadīja mērs no Lielbritānijas Džordžs Armitsteds.
1918. gada 18. novembrī Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī Latvijas Tautas padome proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti un izveidoja Latvijas Pagaidu valdību ar Kārli Ulmani priekšgalā. Par Rīgas pilsētas pagaidu domes vadītāju tika ievēlēts Gustavs Zemgals.
1919. gada 22. maijā Rīgu ieņēma vācu landesvērs un dzelzsdivīzija. Dienu vēlāk Rīgā ienāca arī latviešu nacionālā karaspēka vienības. 6. jūlijā pēc uzvaras Cēsu kaujās Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes karaspēka vienības. 8. jūlijā pilsētā ieradās arī Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība, ko atbalstīja Antantes valstis. 1919. gada 8. oktobrī sākās sīvas cīņas starp Latvijas karaspēku un Pāvela Bermonta — Avalova komandēto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. 11. novembrī Bermonta karaspēks no Rīgas pievārtes tika padzīts.
Pēc Pirmā pasaules kara izpostītā Rīga bija kļuvusi par faktisko Latvijas galvaspilsētu, tomēr oficiāls galvaspilsētas statuss tika piešķirts tikai 1931. gadā.
Rīga un Latvija baudīja neatkarības gadus no 1918. līdz 1940.gadam, kad sākās komunistiskās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācija.
Padomju varā Rīga atradās līdz 1991.gadam, kad Latvija atguva brīvību un neatkarību. 2001.gadā Rīga svinēja 800 gadu jubileju un kļuva par vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Šobrīd Rīga ir viena no Eiropas dinamiskākajām un straujāk augošajām pilsētām. 1995.gadā tās vēsturiskais centrs Vecrīga tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.