Informācija par apbedījumiem pakāpeniski tiek apstrādāta. Plānots, ka dati būs pieejami 2017.gadā

Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6636 — Dārzu un parku ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālām celtnēm ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā esošs kapu parks, bijusī kapsēta,  Vēsturiski Lielo kapu daļa ir arī Pokrova kapi.

Te apglabāti vairāki desmiti tūkstošu, galvenokārt vācbaltu, rīdzinieku (precīzu apbedīto skaitu nav iespējams noteikt, jo Lielo kapu grāmatas nav saglabājušās pilnībā). Par spīti postījumiem un aprūpes trūkumam, šeit līdz mūsdienām saglabājušies daudzi mākslinieciski augstvērtīgi kapu pieminekļi, kuri atspoguļo sava laika raksturīgos mākslas stilus, te pārstāvēti gandrīz visi kapu pieminekļu veidi, sākot no 18.gs. otrās puses.

Kompleksa teritorija ietver arī Sv. Jēkaba katoļu kapus un līdz 2012. gadam Mazās Klijānu ielas stūrī izveidotos padomju gūstā mirušo vērmahta karavīru kapus. 2012. gada vasarā militārie apbedījumi likvidēti, un nelaiķi pārapbedīti Beberbeķu kapsētā.

Laikā no 1770. gada līdz 1772. gadam Krievijas impērijas Baltijas guberņās plosījās buboņu mēris — epidēmijas apkarošanas kampaņā ietilpa arī ukazs, kas aizliedza apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā. Tika noteikts, ka turpmāk mirušos drīkst apbedīt tikai kapsētās, kas atrodas vismaz 300 asu (aptuveni 2 km) attālumā no pilsētas^. Saskaņā ar šo rīkojumu Rīgas pilsēta aiz pilsētas toreizējām robežām 1773. gadā iekārtoja pilsētas kapsētu — Smilšu kalnos aiz pilsētas Raunas vārtiem tika ierādīta teritorija Pilsētas kapu izveidei, — mūsdienās tos zina kā Lielos kapus.