1852. gadā Āgenskalnā tika iesvētīta jaunā Mārtiņa baznīca. Lai vecākās Jāņa baznīcas draudze nezaudētu līdzšinējās privilēģijas, jaunizveidotajai draudzei vajadzēja vienoties: „Mārtiņa baznīca, lai nemazinātu Jāņa baznīcas draudzes ienākumus, apņemas nekad neierīkot pašai savu kapsētu un neturēt sevišķus līķratus, bet gan tikai nestuves, kuras lietojamas, vienīgi izvadot mirušo no baznīcas.”

Tomēr pēc 30 gadiem vienošanās tika lauzta un 1881. gadā dibināja Mārtiņa draudzes jeb Pleskodāles kapus, dažkārt sastopami arī ar kļūdainu nosaukumu Mārtiņa kapi, kas sakrīt ar tāda paša nosaukuma kapiem Slokas ielā.

Kapos apglabāti 1905. gada revolucionārās kustības, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieki, kā arī strēlnieki.

Turpat arī atrodams vienīgais apkaimes valsts nozīmes piemineklis, proti, tēlnieka Jāņa Zariņa 1949. gadā veidotais kapa piemineklis inženieriem Leonīdam Māleram.